|
|
Lomās
Džeims Tairons: Ģirts JAKOVĻEVS
Mērija Kevina Tairona: Māra ZEMDEGA DžeimsTairons Jaunākais: Mārcis MAŅJAKOVS Edmunds Tairons: Mārtiņš BRŪVERIS Ketlīna: Inta TIROLE Tuvākās izrādesvisas izrādes
|
|
Drāma
Garās dienas ceļš uz naktiJūdžins O'Nīls
Režisors: Mihails KUBLINSKIS
Scenogrāfs: Artūrs ARNIS
Kostīmu māksliniece: Liene ROLŠTEINA
Gaismu mākslinieks: Igors KAPUSTINS
Producente: Ilona MATVEJEVA
Pirmizrāde: 13.11.2010
Izrādes ilgums: 2h 30min
Divas ievērojamas personības Nacionālā teātra aktieru ansamblī – Māra Zemdega un Ģirts Jakovļevs satiekas lieliskajā amerikāņu dramaturga, Nobela prēmijas laureāta Judžina O’ Nīla drāmā „Garās dienas ceļš uz nakti”, autoram ļoti personiskā un izsāpētā darbā, kur ir tik daudz mīlestības, izmisuma un naida, bet ir arī ceļš vienam pie otra. Pirkt biļeti |















Aktieru ansamblis ir lielisks, aktierdarbs fascinē, jūtama aktieru darba enerģija un mākslinieciskā izjūta.
Brūveris jocīgi skaista Verlēna dzejoli no krājuma "Ļaunuma puķes" - kaut kas nav īsti ar ritmu un līdz ar to arī ar jēgu. Tas taču tik burvīgs dzejolis! To gan vajag precīzi zināt, ja tas tiek publiski pasniegts. Ģ.Jakovļevs lielisks lomā - ar eleganci, kas stāv pāri jaunības un arī brieduma gadu grēkiem.
Un arī zāles iekārtojums man patika. Jā, askētisks, bet man tas atgādināja boksa ringu, kur raundu pēc raunda tiek noskaidrots stiprākais-absolūtais čempions ģimenes dzīvē, kurš dikte savus noteikumus pārējo likteņiem. Un raunda zaudētājs metas uz stūri, kur nolikta pudele-stiprinājumam...Un kā ringā tur pat ķrīt Džeims. Un beigās uz tās baltās grīdas stāv tikai Mērija...baltā kāzu kleitā...Veči ir iedzīti stūrī! Sargā durvis...Jo Mērija būtībā ir šīs ģimenes ļaunais ģēnijs.
Labi spēlēja visi aktieri, bet Jakovļevs bija izcils. Ak šīs plēsonīgās energo akciju sabiedrības...Lai nu viņš saviem jaunākajiem partneriem, kuri arī spēlēja labi, bija augumā līdz ausīm, bet viņš dominēja visās saspēlēs.Vienkārši ar meistarību.
Visu cieņu režisoram M.Kublinskim. Profesionāli labs darbs. Ja to būtu taisījis kāds no jaunās paaudzes, tad es dikti slavētu, bet...Es jaunībā esmu redzējis Lauvas ziemā... šajā pašā zālē...Ļoti jau augstu to latiņu režisors toreiz sev uzlika. Un ir grūti sacensties pašam ar sevi spēka gados.
Lai režisoram veselība! Vismaz ir, kur manus jauniešus aizvest paskatīties izcilu lugu labā režijā un ar labiem aktieriem.
Atkārtošos, jo piekrītu iepriekšējam rakstītājam-lai laba veselība un veiksme režisoram! Arī es no jaunības labi atceros Lauvu ziemā, kas man liekas ir manis piedzīvotā laika labākā izrāde!
Brīnišķigi aktieri, lieliski režisori un Nacionālā teātra Aktieru zāle ir šī teātra spēcīgākie trumpji, kuru dēļ atgriežos tajā vēl un vēl.
Jā, un arī Jakovļeva dēļ.... :)
Izrāde smaga,par attiecībām ģimenē,starp brāļiem,starp māti un tēvu,starp vecākiem un bērniem.Par naidu,cieņu,mīlestību,vientulību,par mājām.Par atkarībām(alkohols,narkotikas...),par neārstējamām slimībām,par to kā mēs viņas uztveram,kā uztver to mūsu tuvinieki...smagi...
Izrāde ļoti patika,lika aizdomāties par cilvēciskumu mūsu sabiedrībā.Par vērtību - ģimene.Cik daudz vai tieši otrādi cik ļoti maz mēs pazīstam savus tuviniekus.
Aktieru spēle izcila!Paldies!