Voiceks

Noņemu cepuri Ulda Dumpja priekšā, kurš cienījamā vecumā trakā profesora lomā spēj būt tik jauns.
Bet izrāde kopumā... daudz kā par daudz, jādomā, ka pats režisors sapinies savu nebeidzamo metaforu labirintos, bet aktieri izskatījās tīri apmierināti...

Pēc režisora iepriekšējām izrādēm ļoti gaidīju arī šo. Redzēju studentu seansā un, nevarētu teikt, ka nepatika, bet bija gana daudz aspektu, kas pārdzīvojumu liktu ierindot aiz viņa Mirušajām Dvēselēm vai dažām citām LNT u.c. Rīgas teātru izrādēm. Fascinējoša, lieliska scenogrāfija, labi aktieri, kostīmi forši, taču tas viss un vēl - kas pats galvenākais - fabula pazūd aiz dažādu pārestetizētu papildus elementu (simbolu) gūzmas. Vienā brīdī bija jau par daudz un gribējās teikt "opriģeļiķes, lūdzu, režisor, kas jums svarīgāk, visu un uzreiz nevar"!

Izrāde, kas izrauj mīksto tepiķīti no kājapakšas.... Un Tu esi spiests stāvēt kailām kājām un vērot un just....
Visa komanda ar režisoru priekšgalā, ir realizējuši kaut ko tik komplicētu un harmonisku vienlaikus, ka ir pat grūti noticēt, ka tas nav montēts kino, bet TEĀTRIS...
Latvijas teātra skatītāji, laikam ir beidzot nopelnījuši kaut ko tik izcilu, mūsdienīgu, gudru un skarbi skaistu!

Krāsa, skaņa, doma, gaisma, cilvēks, viss kopā un daudz. Formāts izcili netradicionāls, lietotājiem būtu lieliski kopā ar amfetamīnu, vienkārši laimīgajiem iesit tāpat. Jāredz, ja esiet atvērti multifuck-funkcionālai videi dinamikā kurā joprojām dzīvo cilvēks ar jūtu pasauli. Aktieriem 5 ( piecu ballu skalā), īpaši par video ainām iekš un ārpus skatuves, ar katru izrādi būs vieglāk. Žurkas skatītājam nepatiks, bet liks satraukties.

Jāatzīstas, ka simbolu gūzmā nojuku pilnībā, zaudējot iespēju pieskaitīt sevi tai publikas daļai, kas jūsmo un fano.(Ja ne par izrādi, tad par "smalko ES") Manuprāt: "peremudriļi" Bet aktieriem desmit balles!

Man no stroboskopa gaismas efektiem gandrīz slikti palika. 2 reizes bija tā gaismas mirgošana, bet pietiekoši ilgi, lai iedarbotos nelabvēlīgi. Neapskaužu aktierus, kuriem tādā gaismā būs jāstrādā.

Jautājums tiem skatītājiem,kas redzējuši! Ja man nepatika "Mirušās dvēseles" (drīzāk gan, ka nesapratu, nevis nepatika, jo man likās, ka laikmetam neatbilstoši) vai ir vērts tērēt laiku un iet uz Voiceku? Šobrīd nosveros, ka drīzāk nē!

Šķiet, režisors šoreiz pārcenties. Es to nesauktu par kaut ko fantastisku un neredzētu, bet gan par pārforsētu haosu un pašmērķīgi radītu moderno mākslu, ko, protams, "vidējam prātam" nesaprast. Lieta tāda, ka saparast domu varēja tīri labi, tikai uz visiem sakāpināto emociju atspoguļojumiem sanāca lūkoties it kā no malas, jo līdz galam tomēr nepaķēra. Un ja neesi tajā iekšā, tad no malas izskatās tāda plika cūkošanās. Lai cik nepieradinātu mākslu režisors vēlējās radīt, arī tajās ir jānovelk robežlīnijas, pretējā gadījumā sanāk pamatīgs rosols ar kaut kur jau redzētām it kā šokējošām klišejām un pilnīgi nesaprotamu ākstīgu darbību virkni. Domāju, šī izrāde ir ļoti šauram Serebreņņikova cienītāju lokam.

Izrāde spēcīga,ar pēcgaršu. Atliek novēlēt publiku, kas to spēs novērtēt! Artuss Kaimińš izcils!

Es tiešām gaidīju reāli, ka Voiceks būs sasprausts ar vadiņiem un tad notiks kaut kāds gudru domu birums...........Nekā tāda,,,slikta dzirdamība,,,Ļoti moderns,

Izrāde - instalācija. Izrāde - performance. Izrāde - hepenings. Izrāde MĀKSLA!. Par mazo cilvēku dzīvē un mākslā - mūsdienu pasaulē, kur ikviens otram ir novērošans objekts, izpētes objekts, mākslas objekts, objekts lietošanai svētkos un ikdienā, manipulāciju objekts, iegribu un iztēles īstenošnas objekts. Tikai trīs krāsas - balts, melns un sarkans. Tik maz, tik saprotami un klišejiski, bet tik jēgpilni un svaigi vienlaikus. Vēl ir arī zaļā - tur laukā aiz durvīm. Drusku brūnās un pelēkās tērpos - tas piejaukumā. Režisors spēlējas ar it kā zināmajiem tēliem un klišejām, tehnoloģijām un rada jaunu pasaules modeli, kurā nav vietas īstām jūtām un mazajam cilvēkam - tik vienam, sevi un citus nesaprotošam. Vienots un pārliecinošs aktieru ansamblis. VISI. Īpaši Grasbergs un Kažociņa. Sevišķi priecājos par Dumbura (īpaši!), Bargā un Liepājnieka atdevīgo darbību un skatuviskumu, iekļaušanos ansamblī. Nīmanis rada noskaņu un vidi. Bilde ar "iemūrēto" Voiceku un melno strīpu pāri visam neiziet no prāta. Un sarkano rožu melnās ēnas........Bravo!

Izrāde bija fantastiska, bet tā ir vairāk domāta jauniešiem. Domāju, ka šāda tipa izrāde nekad Latvijā nav izveidota, tāpēc redzēju kā vecāki cilvēki skatījās ar izbrīnītām acīm, jo ir pieraduši pie nedaudz savādākām un "klasiskākām" izrādēm. Uz skatuves notiek pilnīgs haoss, bet es domāju, ka vairumam varētu pat ļoti patikt. Izcila scenogrāfija, instalācija, kā arī mūzika. Aktieriski man arī tīri labi patika, bet uz pašu izrādi varētu iet tikai bildes dēļ.

Grasbergs bija lielisks! Kaimiņa ampluā laikam ir visi ekscentriskie un savdabīgie varoņi- šī loma viņam ģeldēja vienkārši perfekti. Paldies. Fantastika.

Izrāde ar spēcīgu pēcgaršu, man patika. Labs psihoterapijas seanss un savu domu, uzskatu revidēšanu.