|
|
Lomās
Čičikovs: Kaspars ZVĪGULIS
Nozdrevs: Artuss KAIMIŅŠ Karobočka: Juris LISNERS Pļuškins: Ivars PUGA Maņilovs: Gundars GRASBERGS Sobakevičs: Normunds LAIZĀNS Maņilova sieva, Mežujevs: Mārtiņš BRŪVERIS Maņilova dēls: Arturs KRŪZKOPS Maņilova dēls, Sobakeviča sieva: Jānis VIMBA Seļofans, Guvernants: Ģirts LIUZINIKS Pianists: Uģis KRIŠJĀNIS vai Mārtiņš ZILBERTS Tuvākās izrādesvisas izrādes
IZRĀDI ATBALSTA:
|
|
ceļojums
Mirušās dvēselesNikolajs Gogolis
Režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks: Kirils SEREBREŅŅIKOVS /Kirill Serebrennikov
Komponists: Aleksandrs MANOCKOVS
Gaismu mākslinieks: Igors KAPUSTINS
Režisora asistente: Ināra SLUCKA
Kostīmu mākslinieka asistente: Valentīna ROMANOSVSKA
Producente: Ilona MATVEJEVA
Pirmizrāde: 04.03.2010.
Izrādes ilgums: 2h 20min
Kad Čičikovs nolemj precēties, naudas viņam nav.... Un viņa galvā rodas gadsimta cienīga ideja – apbraukāt apkārtnes muižas un iepirkt mirušās dvēseles, ko pēc tam ieķīlāt un tikt pie naudas. Ciemošanās pie visdīvaināko uzskatu un raksturu muižniekiem pārvēršas noslēpumainā un neticamā piedzīvojumā. Pēdējās desmitgades slavenākā krievu režisora Kirila Serebreņņikova debija ārzemju teātrī, proti, Latvijā. Nominācijas: 2009./ 2010. gada dramatiskā izrāde; Kirils Serebreņņikovs 2009./2010. gada režisors; Kirils Serebreņņikovs 2009./2010. gada kostīmu mākslinieks; Aleksandrs Manockovs 2009./2010. gada muzikālās partitūras autors dramatiskajai izrādei; Mārtiņš Brūveris 2009./2010. gada aktieris otrā plāna lomā
Apbalvojums - 2009./2010. gada dramatiskā teātra izrāde! |















IZCILI! Aktieri tiešām lieliski (aplausi nebeidz rimties)! Bravo!
Laikam jau daudz kas tomēr ir atkarīgs no režisora. Šaubos, ka izrāde būtu tik laba, ja režisors būtu bijis, piem., E. Freibergs....
Fināla aina mani gandrīz nogāza no krēsla, aktieros slēpjas tāds spēks, un dziesma vienkārši satriecoša (:
Gan interesantas detaļas, gan lieliski izstrādātas etīdes.
Absolūti pārsteidza fantastiskais kontrtenora dziedājums. Īpaši pievilcīgas gaismu [sevišķi, aina ar glāzītēm] un muzikālo skaņu partitūras [vadmotīva tritona intonācijas klavierēs, aktieru muzicēšanas momenti, kontrabass].
Aktieri reizēm gan vairāk padauzījās paši ar sevi, un tomēr domas dziļumu - iestudējuma vēstījumu nepazaudēja.
Daudzi no man apkārtsēdošajiem skatītājiem gan, acīmredzot, nebija gatavi iedziļināties un aiz kam tika garlaikoti.
Bet mans vērtējums tikai atzinīgs - jebkādas tehniskas un kvalitatīvi nenostrādātas lietas jebkurā gadījumā atsver azartiska aktierspēle [ tad, kad skaidri redzams, ka pašiem izpildītājiem ir prieks darīt ]. Un te tā bija!
Особенно обидно, что режиссёр русский.
Можно искуссно осовременить классическое произведение, но здесь высокого смысла я не увидела: пошло и противно, а самое главное - ужасно грустно.
Par pašu izrādi man nav sevišķi labas atsauksmes, jo lai arī aktieru tēlojums bija izcils, izrādes saturs un forma bija ļoti štruntīga! Vismazāk varēja saprast izrādes beigas! Vai kāds varētu lūdzu paskaidrot ar ko beidzās šis stāsts?! Dziļā izrādes doma netika iznesta līdz galam un beigās pazuda jebkāda jēga! Tiešām brīnos, ka viņi ir dabūjuši Spēlmaņu nakts balvu. Nevajadzīgi pārmodernizēta izrāde, kas "pazudusi tulkojumā"...
Bija arī interesanti pārbaudīt savu izturību - kā nekā 2,5h bez starpbrīža.. nebij tik traki, kā varētu likties, lai gan jāatzīst, ka ir mazliet pagrūti tik ilgi nosēdēt.
Scenogrāfija arī tīri interesanta.