Mākslinieki » Ārštata aktieri » Svetlana BLESS
Bookmark and Share
Svetlana BLESS

Svetlana BLESS

1942

Aktrise – unikāla talanta īpašniece, kas piešķīris viņai paliekošu lomu teātra vēsturē, bet dažkārt traucējis pilnībā izmantot to aktierisko potenciālu, kas aktrisei ir. Proti, pateicoties nevainojamai humora izjūtai, spilgtam, ekspresīvam izteiksmes veidam un prasmei komunicēt ar publiku, kā arī absolvētajai Maskavas cirka un estrādes mākslas skolai, aktrise jau kopš skatuves gaitu sākuma galvenokārt tēlojusi komiskās lomas, tik lielā mērā paņemot savā varā publiku, ka aktrises tēlotie varoņi nereti kļuvuši par suverēnām vienībām izrādes kopējā struktūrā.

Pilns apraksts »

Neaizmirstamas ir viņas komiskās varones, sākot ar Lūciju „Lielajā cerību stundā”  un beidzot ar Dzidru „Pusdūšā. Mundī”, bet visspožāk Svetlanas Bless talants izpaudies Žurkas Kornēlijas tēlā – politiskās satīras galvenajai varonei daudzu gadu garumā, kura asi un dzēlīgi kritizējusi neatkarīgās Latvijas politisko un sabiedrisko dzīvi un tās netikumus Teātra dienu koncertuzvedumos Edmunda Freiberga režijā.

Par nopelniem „politiskās kultūras”  laukā 2000. gadā aktrise saņēmusi Spēlmaņu nakts speciālbalvu.

Īsais apraksts »

Repertuāra lomas

Toma vecmāte /M.Tvens "Princis un ubaga zēns", 2007/

Nozīmīgākās izrādes

Lūcija (I.Pinnes "Lielā cerību stunda", 1977)
Jūlīte, (P.Putniņa "Pasaulīt, tu ļaužu ēka", 1978),
Emīla vecmāmiņa (Ē.Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", 1979),
Oļiņiete (br.Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1980),
Selīnas māte (L.Stumbres "Klusā daba ar cilvēkiem", 1982),
Toma vecāmāte (M.Tvena "Princis un ubaga zēns", 1983),
Foka (A.Nikolai "Taurenīt, taurenīt...", 1984),
Pašina (Ņ.Pavlovas "Vagoniņš", 1986),
Viktorija, Arodbiedrība"Ar būdu uz baznīcu", 1987 un "Ar Dievu pie zemes", 1991),
Sauspurvene (A.Brigaderes "Kad sievas spēkojas", 1989),
Helēna Brūvere (J.Pētersona "Pieklīdušais kaķēns", 1991),
Trīniņa (A.Brigaderes "Lielais loms", 1994),
Avīžu puika (V.Sarojana "Tavas dzīves laiks", 1995),
Marija Josefa (F.G.Lorkas "Bernardas Albas māja", 1995),
Merčutkina (A.Čehova "Raibie stāsti", 1996),
Vī Tolbota (T.Viljamsa "Orfejs nokāpj pazemē", 1996),
Miltiņu Kate (V.Lāča "Zvejnieka dēls", 1997),
2.kapracis (V.Šekspīra "Hamlets", 1997),
Fanija (P.Kohouta "Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai", 1999),
Viena no amatniekiem (V.Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", 1999),
Mada (A.Upīša "Kaijas lidojums", 2000),
Matrjona (A.Ostrovska "Talanti un pielūdzēji", 2000),
Astrida (M.Hjuarta "Svensons, Svensons", 2001),
Betija (F.Kusca "Pēdējais vilciens", 2001),
Dollija (V.S.Moema "Teātris", 2002),
Aža (R.Blaumaņa "Pazudušais dēls", 2004)
Pindacīša /R.Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”/, Stjopka /A.Ostrovska “Ienesīga vieta”/,
Skrambiene / E.Vulfa "Sensācija"/,
iluzioniste /J.Lūsēna/M.Zālītes "Hotel Kristina"/,
Dzidra /P.Putniņa "Pusdūša.Mundis"/,
Marina /A.Čehovs "Tēvocis Vaņa"/,
Atraitne /J. Smūls "Pulkveža atraitne", 2008/

2000.gadā saņēmusi Latvijas Teātru skates speciālbalvu par ilggadēju atraktīvu dzīvošanu Teātra Žurkas Kornēlijas tēlā, kas bija galvenais personāžs tradicionālajā teātra dienas uzvedumā - muzikāli politiskā kabarē līdziniekā.
  • foto