|
Velta LĪNE1923
Izcila aktrise, kuras neparastais talants tika pamanīts jau studiju laikā – 1946. gadā viņa ienāk teātrī no skolas sola kā pirmā un tāda arī paliek visa sava aktrises mūža garumā līdz pat 2004. gadam un Alfreda Jaunušana iestudētai „Sensācijai”, nospēlējot gandrīz visas pasaules un latviešu klasikas mīlētāju, traģisko un arī komisko varoņu lomas. Spilgta, skaista, sievišķīga, šerpa, ar humora izjūtu kā dzīvē, tā uz skatuves apveltīta, muzikāla, strādīga, ar skatuvisko šarmu un noslēpumu. Pilns apraksts »Saņēmusi visus nozīmīgākos Latvijas valsts apbalvojumus par savu darbu, ieskaitot Triju Zvaigžņu ordeni un Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu. Unikāli ir tas, ka – gadu pēc mūža balvas saņemšanas Velta Līne 80 gadu vecumā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā Gada labākā aktrise – par Fainas Raņevskas lomu A. Obrazcova „Divas sirdis” Indras Rogas režijā. Kopš 2008. gada Teātra Ceļojošai balvai pievienojies arī Veltas Līnes gredzens, ko saņem labākā aktrise – mīlētāja. Īsais apraksts » |
Nozīmīgākās izrādes
Kristīne R. Blaumaņa “Ugunī” /1948./,
Larisa A. Ostrovska “Līgavā bez pūra” /1948./, Zenta V. Lāča “Zvejnieka dēlā” /1949./, Bērziņu Liena A. Upīša “Zaļajā zemē” /1950./ Nora H. Ibsena “Leļļu namā” /1950./, Katarīna Šekspīra “Spītnieces savaldīšanā” /1951./, Šekspīra Dezdemona “Otello”/1952./, Maša Ļ. Tolstoja “Dzīvajā mironī” /1952./ , Helēna Šekspīra “Sapnī vasaras naktī” /1954./, Zāra un Antonija “Skroderdienās Silmačos” /1955. un 1969. - arī Pindacīša 1975.g. iestudējumā/, Dina Raiņa“Jāzepā un viņa brāļos” /1956./, Ofēlija Šekspīra “Hamletā” /1959./, Katjuša Ļ. Tolstoja “Augšāmcelšanās” /1960./, Žanna d’Arka A. Upīša t.p. nosauk.lugā /1962./, P. Pētersona Roze “Man trīsdesmit gadu” /1962., speciāli viņai rakstīta loma/, Viola Šekspīra “Divpadsmitajā naktī” /1964./ Ņegina A. Ostrovska “Talantos un pielūdzējos" Anna Kareņina Ļ. Tolstoja t.p.nosauk.darbā /1967./ Elvīra M. Friša “Santakrusā” /1971./, Zelma H. Gulbja “Cīrulīšos” /1975., arī filmā/, Oļiņiete br. Kaudzīšu “Mērnieku laikos” /1980./, Eleonora Ī. Žamiaka “Hamilkara kungā” /1981./, Indrānu māte R. Blaumaņa “Indrānos” /1988./, Etele E. Tompsona “Pie Zelta ezera” /1995./, Mamurē Ž. Sarmāna tāda paša nosaukuma lugā /1997./, Skaidrīte Kociņa kundze /E.Vulfa “Sensācija”/. |
