|
|
Lomās
Vilis Lācis: Kaspars ZVĪGULIS
Marija: Inga MISĀNE vai Līga VĪTIŅA Antons Benjamiņš: Uldis DUMPIS Emīlija Benjamiņa: Lāsma KUGRĒNA Elmārs Briedis: Uldis ANŽE Vikentijs Latovskis : Jānis SKANIS Ivans Čičajevs: Normunds LAIZĀNS Aleksandrs Lūsis (Aleksis): Jānis VIMBA Edgars Lūsis: Jānis ĀMANIS Oskars Lūsis:Ivars KĻAVINSKIS Ome: Līga LIEPIŅA Alīda Ieviņa: Dita LŪRIŅA Andrejs Eglītis: Mārtiņš EGLIENS Vladimirs: Mārcis MAŅJAKOVS Sekretāre: Līga VĪTIŅA vai Anna KLĒVERE Pirmais čekists: Egils MELBĀRDIS Otrais čekists: Mārtiņš BRŪVERIS Grimētāja: Evita KROMULE, Gunda ZVIRBULE Sargkareivis: Aigars TREIDE Mūziķi: Mārtiņš ZILBERTS, Evita DŪRA, Viktors VEĻIČKO, Indulis CINTIŅŠ Tuvākās izrādesvisas izrādes
Brīdinājumi
Izrādē smēķē!
|
|
Drāma
LācisMāra Zālīte
Režisore: Indra ROGA
Scenogrāfs: Mārtiņš VILKĀRSIS
Kostīmu māksliniece: Anna HEINRIHSONE
Komponists / mūzikas partitūra: Artūrs MASKATS
Kustību konsultants: Valdis LŪRIŅŠ
Gaismu mākslinieks: Igors KAPUSTINS
Pirmizrāde: 14.11.2009.
Izrādes ilgums: 3h 10min
Latviešu rakstniecības spožā zvaigzne vai latviešu tautas nodevējs? Varonis vai slepkava? Mākslinieks vai kolaboracionists? Runa, protams, ir par vienu no populārākiem latviešu rakstniekiem – Vili Lāci, kas atzinību baudīja gan neatkarīgās Latvijas gados, kad “Jaunākās Ziņas” ar viņa romāna “Zvejnieka dēls” turpinājumiem izpirka stundas laikā, gan padomju laikā, kad Lācis bija Ministru padomes priekšsēdētājs un viņa darbus lasīja gan zemnieki, gan augstskolu studenti. Pirkt biļeti |














Šī izrāde man deva atbildi, kāpēc netiek kopts V.Lāča kaps... Ne tik viennozīmīgu, ka viņš ir "sliktais" - noteikti vairāk...
Iespējams, ka vara tuvplānā izskatās tieši tā... Baisi.
Sarkana magone no manis Zvīgulim.
Vispirms- aktierdarbi.Uldis Dumpis savā īsajā lomā - tas, ko sauc par Meistaru. Vislielākā pateicība, protams, Zvīgulim. Es nezinu, vai tas uz skatuves bija vēsturiskais Lācis, bet tas bija tāds Cilvēks, kāds varētu šādā situācijā, šādā liktenī. Nezinu , ko un par ko domā tālāk sēdošie, bet mēs pirmajā rindā viennozīmīgi bijām viņa varā.
Un tas par spīti autores piedāvātajiem stāsta ietvariem - abstrahējoties no man nezināmās vēsturiskās precizitātes- ar ļoti labajiem un ļoti ļaunajiem, ar dažām dīvainībām ( piemēram, Lūriņas varones pārvērtības man ļoti traucēja), ar moralizējošām atkāpēm, utt.