Teātris
Vēsture
| 1897. gads |
Rīgas pilsētas valde nolemj, ka nobriedusi nepieciešamība pēc otra pilsētas teātra (pirmais bija tā sauktais Vācu teātris - tagadējā Nacionālā opera). |
| 1899. gada jūnijs |
Sākas būvdarbi. Teātra ēka tiek celta pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Interesants ir fakts, ka, rokot būvbedri izraudzītajā vietā pie pilsētas kanāla, atklājas ap 300 gadu veci, labi saglabājušies zviedru ravelīna pāļi. Celtniekiem jāņem vērā arī plūstošās smiltis, tāpēc ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi.Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas ir 344 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tiek izrakstītas no Minhenes. |
| 1902.gada 14.septembris |
Rīgas pilsētas Otrais teātris tiek iesvētīts.
|
| 1902.gada 15. septembris |
A.Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrāde.
|
| 1918.gada 18.novembris |
teātra ēkā tiek proklamēta Latvijas Republika.
|
| 1919.gada 8. februāris |
Latvijas PSR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar dekrētu pa teātru nacionalizāciju šo ēku piešķir jaundibinātajam Strādnieku teātrim. Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs rakstnieks Andrejs Upīts ir faktiskais teātra vadītājs. |
| 1919.gada 21.maijs |
Strādnieku teātris beidz savu darbību. |
| 1919.gada 30. novembris |
ar R.Blaumaņa lugas “Ugunī” pirmizrādi Alekša Mierlauka režijā tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris. |
| 1921.gada rudens |
par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļūst Rainis. |
| 1922.gada janvāris |
Nacionālajā teātrī sāk strādāt viens no modernākiem sava laika režisoriem - Ernests Feldmanis. |
| 1925.gada jūlijs |
sākas teātra kritiķa Artūra Bērziņa direkcijas laiks. Kā režisori strādā Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Ernests Feldmanis. |
| 1932.gada 10.marts |
pirmizrāde A.Strindberga lugai “Ēriks XIV”, ar ko aizsākas pasaulslavenā krievu aktiera Mihaila Čehova sadarbība ar Latvijas Nacionālo teātri. Bez “Ērika XIV” viņš vēl iestudē A.Tolstoja “Jāņa Briesmīgā nāvi” un V.Šekspīra “Hamletu”. |
| 1940.gada vasara |
Latvijas Nacionālais teātris padomju opkupācijas pirmajā gadā tiek pārdēvēts par Drāmas teātri. Par direktoru tiek iecelts aktieris Žanis Katlaps. |
| 1944.gada 20.oktobris |
nedēļu pēc padomju armijas atgriešanās Rīgā darbu atsāk Drāmas teātris. Galvenais režisors ir Alfreds Amtmanis-Briedītis. Nozīmīgi iestudējumi top Veras Baļunas vadībā. |
| 1966.gada rudens |
par teātra galveno režisoru kļūst Alfreds Jaunušans. |
| 1987.gads - 1989.gads |
galvenā režisora amatā - Mihails Kublinskis. |
| 1988.gada 17. novembris |
teātris atgūst Latvijas Nacionālā teātra vārdu. |
| 1988.gada 18. novembris |
svinīgi tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 70. gadadiena. |
| 1989.gads - 1995.gads |
galvenā režisora amatā - Oļģerts Kroders. |
| 1995.gads |
par teātra galveno režisoru un māksliniecisko vadītāju kļūst Edmunds Freibergs. |
| 2002.gada 22. jūnijs |
notiek pēdējā “Skroderdienu Silmačos” izrāde pirms teātra slēgšanas rekonstrukcijai. |
| 2004. gada 21.jūnijs |
atjaunotās Latvijas Nacionālā teātra ēkas Atklāšanas svētki. |
| 2006. gada pavasaris |
par Nacionālā teātra direktoru kļūst Ojārs Rubenis. |
| 2008. gada 18. septembrī |
ar I. Ābeles lugas "Skola" pirmizrādi V. Kairiša režijā sākas Nacionālā teātra 90 gadu jubilejas sezona ar moto "Sapnis par Latviju". |
Latvijas teātra balva "Spēlmaņu nakts" apbalvojums - 2009./2010. gada dramatiskā teātra izrāde - Mirušās dvēseles
Latvijas teātra balva "Spēlmaņu nakts" apbalvojums - 2010./2011. gada dramatiskā teātra izrāde - Lūgšana resnajai tantei








