Vēsture

1897. gads

Rīgas pilsētas valde nolemj, ka nobriedusi nepieciešamība pēc otra pilsētas teātra (pirmais bija tā sauktais Vācu teātris - tagadējā Nacionālā opera).


1899. gada jūnijs

Sākas būvdarbi. Teātra ēka tiek celta pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Interesants ir fakts, ka, rokot būvbedri izraudzītajā vietā pie pilsētas kanāla, atklājas ap 300 gadu veci, labi saglabājušies zviedru ravelīna pāļi. Celtniekiem jāņem vērā arī plūstošās smiltis, tāpēc ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi.Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas ir 344 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tiek izrakstītas no Minhenes.


1902.gada 14.septembris Rīgas pilsētas Otrais teātris tiek iesvētīts.
1902.gada 15. septembris A.Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrāde.
1918.gada 18.novembris teātra ēkā tiek proklamēta Latvijas Republika.
1919.gada 8. februāris

Latvijas PSR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar dekrētu pa teātru nacionalizāciju šo ēku piešķir jaundibinātajam Strādnieku teātrim. Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs rakstnieks Andrejs Upīts ir faktiskais teātra vadītājs.


1919.gada 21.maijs

Strādnieku teātris beidz savu darbību.


1919.gada 30. novembris

ar R.Blaumaņa lugas “Ugunī” pirmizrādi Alekša Mierlauka režijā tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris.


1921.gada rudens

par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļūst Rainis.


1922.gada janvāris

Nacionālajā teātrī sāk strādāt viens no modernākiem sava laika režisoriem - Ernests Feldmanis.


1925.gada jūlijs

sākas teātra kritiķa Artūra Bērziņa direkcijas laiks. Kā režisori strādā Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Ernests Feldmanis.


1932.gada 10.marts

pirmizrāde A.Strindberga lugai “Ēriks XIV”, ar ko aizsākas pasaulslavenā krievu aktiera Mihaila Čehova sadarbība ar Latvijas Nacionālo teātri. Bez “Ērika XIV” viņš vēl iestudē A.Tolstoja “Jāņa Briesmīgā nāvi” un V.Šekspīra “Hamletu”.


1940.gada vasara

Latvijas Nacionālais teātris padomju opkupācijas pirmajā gadā tiek pārdēvēts par Drāmas teātri. Par direktoru tiek iecelts aktieris Žanis Katlaps.


1944.gada 20.oktobris

nedēļu pēc padomju armijas atgriešanās Rīgā darbu atsāk Drāmas teātris. Galvenais režisors ir Alfreds Amtmanis-Briedītis. Nozīmīgi iestudējumi top Veras Baļunas vadībā.


1966.gada rudens

par teātra galveno režisoru kļūst Alfreds Jaunušans.


1987.gads - 1989.gads

galvenā režisora amatā - Mihails Kublinskis.


1988.gada 17. novembris

teātris atgūst Latvijas Nacionālā teātra vārdu.


1988.gada 18. novembris

svinīgi tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 70. gadadiena.


1989.gads - 1995.gads

galvenā režisora amatā - Oļģerts Kroders.


1995.gads

par teātra galveno režisoru un māksliniecisko vadītāju kļūst Edmunds Freibergs.


2002.gada 22. jūnijs

notiek pēdējā “Skroderdienu Silmačos” izrāde pirms teātra slēgšanas rekonstrukcijai.


2004. gada 21.jūnijs

atjaunotās Latvijas Nacionālā teātra ēkas Atklāšanas svētki.


2006. gada pavasaris

par Nacionālā teātra direktoru kļūst Ojārs Rubenis.


2008. gada 18. septembrī

ar I. Ābeles lugas "Skola" pirmizrādi V. Kairiša režijā sākas Nacionālā teātra 90 gadu jubilejas sezona ar moto "Sapnis par Latviju".


Latvijas teātra balva "Spēlmaņu nakts" apbalvojums - 2009./2010. gada dramatiskā teātra izrāde - Mirušās dvēseles

Latvijas teātra balva "Spēlmaņu nakts" apbalvojums - 2010./2011. gada dramatiskā teātra izrāde - Lūgšana resnajai tantei