Vēsture

Rīgas pilsētas valde nolemj, ka nobriedusi nepieciešamība pēc otra pilsētas teātra (pirmais bija tā sauktais Vācu teātris - tagadējā Nacionālā opera).

Sākas būvdarbi. Teātra ēka tiek celta pēc latviešu arhitekta A.Reinberga projekta. Interesants ir fakts, ka, rokot būvbedri izraudzītajā vietā pie pilsētas kanāla, atklājas ap 300 gadu veci, labi saglabājušies zviedru ravelīna pāļi. Celtniekiem jāņem vērā arī plūstošās smiltis, tāpēc ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi.Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas ir 344 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tiek izrakstītas no Minhenes.

Latvijas PSR Valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka ar dekrētu pa teātru nacionalizāciju šo ēku piešķir jaundibinātajam Strādnieku teātrim. Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs rakstnieks Andrejs Upīts ir faktiskais teātra vadītājs.

Strādnieku teātris beidz savu darbību.

ar R.Blaumaņa lugas “Ugunī” pirmizrādi Alekša Mierlauka režijā tiek atklāts Latvijas Nacionālais teātris.

par Nacionālā teātra direktoru uz četriem gadiem kļūst Rainis.

Nacionālajā teātrī sāk strādāt viens no modernākiem sava laika režisoriem - Ernests Feldmanis.

sākas teātra kritiķa Artūra Bērziņa direkcijas laiks. Kā režisori strādā Aleksis Mierlauks, Alfreds Amtmanis-Briedītis, Ernests Feldmanis.

pirmizrāde A.Strindberga lugai “Ēriks XIV”, ar ko aizsākas pasaulslavenā krievu aktiera Mihaila Čehova sadarbība ar Latvijas Nacionālo teātri. Bez “Ērika XIV” viņš vēl iestudē A.Tolstoja “Jāņa Briesmīgā nāvi” un V.Šekspīra “Hamletu”.

Latvijas Nacionālais teātris padomju opkupācijas pirmajā gadā tiek pārdēvēts par Drāmas teātri. Par direktoru tiek iecelts aktieris Žanis Katlaps.

nedēļu pēc padomju armijas atgriešanās Rīgā darbu atsāk Drāmas teātris. Galvenais režisors ir Alfreds Amtmanis-Briedītis. Nozīmīgi iestudējumi top Veras Baļunas vadībā.

par teātra galveno režisoru kļūst Alfreds Jaunušans.

galvenā režisora amatā - Mihails Kublinskis.

teātris atgūst Latvijas Nacionālā teātra vārdu.

svinīgi tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 70. gadadiena.

galvenā režisora amatā - Oļģerts Kroders.

par teātra galveno režisoru un māksliniecisko vadītāju kļūst Edmunds Freibergs.

notiek pēdējā “Skroderdienu Silmačos” izrāde pirms teātra slēgšanas rekonstrukcijai.

atjaunotās Latvijas Nacionālā teātra ēkas Atklāšanas svētki.

par Nacionālā teātra direktoru kļūst Ojārs Rubenis.

ar I. Ābeles lugas "Skola" pirmizrādi V. Kairiša režijā sākas Nacionālā teātra 90 gadu jubilejas sezona ar moto "Sapnis par Latviju".